Kā atšķirt labu izvērtējumu no slikta? 30.maija diskusijas kopsavilkums

2016.gada 30.maijā ES mājā notika Latvijas izvērtētāju asociācijas rīkotā diskusija par tēmu „Kā atšķirt labu izvērtējumu no slikta?”.

Latvijas izvērtētāju asociācija rīkoja šo diskusiju, lai kopīgi ar izvērtējumu izpildītājiem un pasūtītājiem pārrunātu galvenos faktorus, kas ietekmē izvērtējumu kvalitāti un to veikšanas kapacitāti. Visi diskusijas dalībnieki vismaz reizi mūžā ir saskārušies ar kādu izvērtējumu: pasūtījuši izvērtējumu, veikuši izvērtējumu, vai izmantojuši tā rezultātus. Diemžēl pārāk bieži nācies saskarties ar izvērtējumiem, kuru kvalitāte neapmierina. Tā tas ir gan no pasūtītāja viedokļa, gan no izvērtētāja viedokļa. Diskusijas centrā bija jautājums: kādam būtu jābūt labam izvērtējumam? Kādas pazīmes raksturo labu izvērtējumu?

Latvijas izvērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs K.Veitners mudināja paskatīties uz šo jautājumu no otras puses, apkopojot biežāk konstatētās problēmas, kas ir negatīvi ietekmējušas izvērtējuma kvalitāti izvērtējuma plānošanas fāzē, izvērtējuma veikšanas gaitā (procesā) un pēc izvērtējuma beigām (pielietošana).

Būtiskākās problēmas, kas izvērtējuma plānošanas fāzē negatīvi ietekmē izvērtējuma kvalitāti, ir saistītas ar izvērtējuma mērķu un iesaistīto pušu noteikšanu, apstākļi, kas ietekmē izvērtējuma īstenojamību un precizitāti, kā arī godīguma principu ievērošana.

Izvērtējuma veikšanas gaitā izvērtējuma kvalitāti negatīvi ietekmē nepietiekama iesaistīto pušu līdzdalība izvērtējuma procesā, procesa vadības kvalitāte, metodoloģijas kvalitāte, rekomendāciju izstrādes process un izvērtētāju godīgums.

Pēc izvērtējuma beigām biežāk sastopamās problēmas saistītas ar izvērtējuma rezultātu nepietiekamu pielietojumu, rezultātu pieejamību, nepietiekamu ietekmes faktoru atspoguļošanu un rezultātu precizitāti.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka mērķtiecīga institūciju darbība veidojot uz pierādījumiem balstītu politiku pozitīvi veicina izvērtējumu veikšanu un rezultātu pielietošanu.

Izvērtējumu plānošanas fāzē īpaša vērībā jāpievērš skaidriem mērķu formulējumiem, plānotajam izvērtējuma pielietojumam un tā īstenojamībai. Ieteicams izvērtējuma plānošanas fāzē īpašu uzmanību veltīt konsultācijām un diskusijām par sagatavoto darba uzdevumu kvalitāti un īstenojamību. Iepirkuma ietvaros ieteicams aktīvāk izmantot esošā tiesiskā regulējuma dāvātās iespējas – ieinteresēto personu sanāksmes un skaidrojumus par tehnisko specifikāciju būtību.

Pēc līguma noslēgšanas svarīgi ir atvēlēt pienācīgu laiku izvērtējuma uzsākšanas (incepcijas) fāzei, regulāri un atklāti pārrunājot visus potenciālos ierobežojumus un sasniedzamos rezultātus.

Izvērtējumu kvalitātes uzlabošanai ieteicams ir veidot diskusijas par konkrētu izvērtējumu veikšanas gaitu, kur piedalītos gan pasūtītāji, gan izvērtējumu veicēji, lai atklāti diskutētu par veiktā izvērtējuma kvalitāti, procesa gaitā pieļautajām kļūmēm un gūtajām atziņām. Izvērtējumu kvalitātes jautājumus ieteicams pārrunāt arī jau esošu dažādu tikšanos formātos, piemēram, KIDG, PKC rīkotās plānotāju tikšanās u.c.

Diskusijas kopsavilkums atrodams ŠEIT.

0 Komentāri
Pievienot Komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *