Standarti Programmu izvērtēšanas standarti

Programmu izvērtēšanas standarti

 

Sākotnējais tulkojums latviešu valodā. Šis standartu tulkojums nav uzskatams par saistošu un ir veikts ar mērķi rosināt diskusiju par izvērtēšanas kvalitāti.

Programmu izvērtēšanas standartus izstrādājusi Izglītības izvērtēšanas standartu apvienotā komiteja (Joint Committee on Standards for Educational Evaluation (JCSEE). Izglītības izvērtēšanas standartu apvienoto komiteju 1975. gadā nodibināja lielākās ASV profesionālās asociācijas, kas darbojas izglītības izvērtēšanas jomā ar mērķi uzlabot izvērtēšanas kvalitāti. JCSEE izstrādāja šos standartus izglītības programmu izvērtēšanai, tomēr tie ir plaši atzīti un tiek pielietoti kā izvērtēšanas standarti arī citās jomās. Standarti publicēti 1981.gadā, 1994.gadā un 2011.gadā. Zemāk sniegts 2011.gadā publicētās standartu trešās, papildinātās versijas tulkojums 1.

Laipni aicinām iepazīties ar standartiem un izteikt savu viedokli un priekšlikumus sūtot uz e-pastu valde@izvertesana.lv

Kas ir standarti

Izvērtēšanas standarti ir ekspertu kopīgi definēti pamatprincipi, kuru īstenošana ļauj paaugstināt izvērtēšanas kvalitāti.

Standartu mērķi ir definēt izvērtēšanas kvalitātes pamatprasības un ētiskās pamatnostādnes, un kalpot par izvērtētāja profesionālas rīcības mērauklu un orientieri.

Standartu uzdevumi ir:

  • nodrošināt un attīstīt izvērtēšanas kvalitāti
  • virzīt nozares profesionālo dialogu
  • kalpot par orientieri plānojot un veicot izvertējumus
  • kalpot par orientieri izvērtēšanas apmācībā un tālākizglītībā
  • kalpot par atskaites punktu metaizvertējumiem
  • nodrošināt izvērtējumu caurskatāmību.

Šī standartu tulkojuma kontekstā ar terminu “programma” tiek saprasts jebkurš izvērtējuma objekts.

Standarti apkopoti piecās grupās:

Lietderības standarti:
L1 Izvērtētāja uzticamība
L2 Uzmanība ieinteresētajām pusēm
L3 Saskaņoti mērķi
L4 Skaidras vērtības
L5 Piemērota un pielietojama informācija
L6 Jēgpilni procesi un rezultāti
L7 Savlaicīga un atbilstoša komunikācija
L8 Rūpes par sekām un ietekmi

Īstenojamības standarti:
I1 Izvērtējuma vadība
I2 Praktisks process
I3 Konteksta un interešu sabalansēšana
I4 Resursu izlietojums

Godīguma standarti:
G1 Atsaucīga un iekļaujoša attieksme
G2 Vienošanās par izpildi
G3 Cilvēktiesības un cieņa
G4 Skaidrība un godīgums
G5 Caurspīdīgums un atklātība
G6 Interešu konflikti
G7 Fiskālā atbildība

Precizitātes standarti:
P1 Pamatoti secinājumi un lēmumi
P2 Derīga informācija
P3 Uzticama informācija
P4 Izsmeļošs apraksts
P5 Sistemātiska informācijas vadība
P6 Atbilstošas metodes un analīze
P7 Precīzs un izsmeļošs pamatojums
P8 Komunikācija un ziņošana

Izvērtējuma pārbaudes standarti:
IP1 Izvērtējuma dokumentēšana
IP2 Iekšējā kvalitates kontrole
IP3 Ārējā metaizvērtēšana

Lietderības standarti
Lietderības standartu nolūks ir panākt, lai programmā ieinteresētās / iesaistītās puses izvērtēšanas procesā un tā galarezultātos saskata arvien lielāku lietderību savu mērķu sasniegšanai.
L1 Izvērtētāja uzticamība
Izvērtējumus jāvada kvalificētiem speciālistiem, kuri nodrošina izvērtējuma ticamību.
L2 Uzmanība ieinteresētajām pusēm
Izvērtējumiem jāvelta uzmanība visām ieinteresētajām pusēm – indivīdiem un grupām, kuri ir iesaistīti programmā un kurus ietekmē tās izvērtējums.
L3 Saskaņoti mērķi
Izvērtējuma mērķiem jābūt definētiem un saskaņotiem ar ieinteresēto pušu vajadzībām visa izvērtēšanas procesa laikā.
L4 Skaidras vērtības
Izvērtējumiem jāizprot un jāņem vērā individuālās un kultūras vērtības, kas ietekmē mērķus, procesus un spriedumus.
L5 Piemērota un pielietojama informācija
Izvērtējuma sniegtajai informācijai jākalpo sākotnēji un procesa laikā identificētajām ieinteresēto pušu vajadzībām.
L6 Jēgpilni procesi un rezultāti
Izvērtējuma procesam un rezultātiem jāiedrošina iesaistītās puses no jauna atklāt, interpretēt un pārskatīt savu izpratni un rīcību.
L7 Savlaicīga un atbilstoša komunikācija
Izvērtējumiem savlaicīgi jānodrošina informācija atbilstoši dažādo mērķauditoriju vajadzībām
L8 Rūpes par sekām un ietekmi
Izvērtējumiem jāveicina atbildīgu un atbilstošu rezultātu izmantojumu tajā pat laikā nodrošinoties pret netīšām negatīvām sekām un nepareizu izmantošanu.

 

Īstenojamības standarti
Īstenojamības standartu mērķis ir paaugstināt izvērtēšanas efektivitāti (effectiveness) un produktivitāti (efficiency).
I1 Izvērtējuma vadība
Izvērtējumos jāizmanto efektīvas projektu vadības stratēģijas.
I2 Praktisks process
Izvērtējuma procesam jābūt praktiskam un atbilstošam programmas specifikai.
I3 Konteksta un interešu sabalansēšanaa
Izvērtējumiem jāatpazīst, jāuzrauga un jālīdzsvaro indivīdu un grupu kultūras un politiskās intereses un vajadzības.
I4 Resursu izlietojums
Izvērtējumos resursi jāizmanto efektīvi un lietderīgi.

 

Godīguma standarti
Godīguma standarti atbalsta pamatotību, piemērotību, godīgumu, tiesiskumu, pareizību un taisnīgumu.
G1 Atsaucīga un iekļaujoša attieksme
Izvērtējumiem jāreaģē uz ieinteresēto pušu un to kopienu vajadzībām.
G2 Vienošanās par izpildi
Līgumiem par izvērtējumu ir jābūt savstarpēji pārrunātiem, lai visu iesaistīto pušu pienākumi un sagaidāmie rezultāti būtu skaidri definēti un tiktu ņemtas vērā klientu un citu ieinteresēto pušu vajadzības un kultūras konteksts
G3 Cilvēktiesības un cieņa
Izvērtējumiem jābūt veidotiem un veiktiem tā, lai tiktu pasargātas izvērtējumā iesaistīto un citu ieinteresēto pušu cilvēktiesības un juridiskās tiesības, kā arī saglabāta to cieņa.
G4 Skaidrība un godīgums
Izvērtējumiem jābūt saprotamiem un godīgiem attiecībā uz ieinteresēto pušu vajadzībām un mērķiem.
G5 Caurspīdīgums un atklātība
Izvērtējumam jāsniedz visām ieinteresētajām pusēm pilnīga informācija par izvērtējuma atklājumiem, ierobežojumiem un secinājumiem, izņemot gadījumus, kad tas pārkāpj juridiskās un cilvēktiesības.
G6 Interešu konflikti
Izvērtējumiem atklāti un godīgi jāidentificē un jāvēršas pret reāliem vai aizdomas raisošiem interešu konfliktiem, kuri var kompromitēt izvērtējumu.
G7 Fiskālā atbildība
Izvērtējuma izmaksām jābūt izsekojamām un izvērtējumam jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības procedūrām un principiem.

 

Precizitātes standarti
Precizitātes standartu nolūks ir paaugstināt paļaušanos un uzticamību izvērtējuma sniegumam, priekšlikumiem un atklājumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar spriedumiem un interpretāciju par kvalitāti.
P1 Pamatoti secinājumi un lēmumi
Izvērtējuma secinājumiem un lēmumiem jābūt skaidri pamatotiem kultūras un citos kontekstos, attiecībā uz kuriem tie var radīt sekas.
P2 Derīga informācija
Izvērtējuma sniegtajai informācijai jākalpo nospraustajiem mērķiem un jābūt skaidri interpretējamai
P3 Uzticama informācija
Izvērtējuma procedūrām jānodrošina uzticama [un konsekventa] informācija, kas atbilst paredzētajam pielietojumam
P4 Izsmeļošs apraksts
Izvērtējumam jāapraksta programma un tās konteksts izvērtējuma mērķiem atbilstošā detalizācijas pakāpē un apjomā.
P5 Sistemātiska informācijas vadība
Izvērtējumā jāpielieto sistemātiskas informācijas ieguves, pārskatīšanas, pārbaudes un uzglabāšanas metodes.
P6 Atbilstošas metodes un analīze
Izvērtējumā jāpielieto izvērtējuma mērķiem atbilstošas metodes un analīze
P7 Precīzs un izsmeļošs pamatojums
Izvērtējuma spriedumu rašanās gaitai jābūt skaidri izsekojamai un pilnīgi dokumentētai sākot no informācijas ieguves un analīzes, līdz atklājumiem, interpretācijām, secinājumiem un spriedumiem
P8 Komunikācija un ziņošana
Izvērtējuma komunikācijai jābūt atbilstošā apjomā un tai jāpasargā no informācijas nepareizas interpretācijas, neobjektivitātes, sagrozīšanas un kļūdām.

 

Izvērtējuma pārbaudes standarti
Izvērtējuma pārbaudes standarti iedrošina veikt atbilstošu izvērtējuma dokumentēšanu un veicināt metaizvērtējumus, koncentrējoties uz izvērtējuma procesu un galarezultātu uzlabošanu un labāku kontroli pār tiem.
IP1 Izvērtējuma dokumentēšana
Izvērtējuma procesam jābūt dokumentētam un izsekojamam.
IP2 Iekšējā kvalitates kontrole
Izvērtētājiem vajadzētu izmantot šos un citus piemērojamos standartus, lai pārbaudītu pielietoto izvērtējuma metožu, veikto procedūru, iegūtās informācijas un rezultātu uzskaitāmību.
IP3 Ārējā metaizvērtēšana
Programmu izvērtēšanas pasūtītājiem, klientiem, izvērtētājiem un citām ieinteresētajām pusēm jāveicina šo un citu piemērojamo standartu izmantošana, veicot ārējo metaizvērtēšanu.
  1. Yarbrough, D. B., Shulha, L. M., Hopson, R. K., and Caruthers, F. A. (2011). The program evaluation standards: A guide for evaluators and evaluation users (3rd ed.). Thousand Oaks, CA: Sage